Visu rakstu var izlasīt šeit.
Lopkopība – vislielākais drauds videi
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) speciālisti laiduši klajā informatīvu materiālu ar nosaukumu "Mājlopu garā ēna" (Livestock's long shadow), ar kura palīdzību cerēts pievērst sabiedrības uzmanību lopu audzēšanas briesmām videi. Dokumentā brīdināts, ka mājlopu dēļ tiek spēcīgi veicinātas klimata pārmaiņas, piesārņots gaiss, augsne, ūdens, kā arī iznīcināta bioloģiskā daudzveidība (biodiversitāte). PLO brīdina, ka, tā kā paredzēts, ka gaļas patēriņš līdz 2050. gadam dubultosies, ir steidzami nepieciešams vismaz uz pusi samazināt mājlopu radīto ietekmi uz vidi, lai kaut vai saglabātu pašreizējo vides piesārņojuma stāvokli un to nepalielinātu.
Visu rakstu var izlasīt šeit.
Visu rakstu var izlasīt šeit.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Vainīga!
AtbildētDzēstĢirta Kasparāna teksts
(„SestDiena”, 17.-23.marts, 2007.)
Govis, cūkas, aitas un citi mājlopi ar savām gāzēm pastiprina globālo sasilšanu, kas apdraud planētas nākotni. Zinātnieki uzskata, ka cilvēces glābiņš būtu atteikšanās no gaļas un kļūšana par veģetāriešiem
Zinātniekiem pēc rūpīgiem pētījumiem beidzot izdevies noskaidrot, kas ir lielākais atmosfēras piesārņotājs un galvenais drauds mūsu planētas nākotnei. Nē, tas nav kaimiņa milzīgais džips, kas patērē 20 litru degvielas 100 km. Lai ieskatītos acīs briesmonim, kura dēļ pasaulē notiek arvien straujākas klimata pārmaiņas, jādodas uz laukiem, kur vecmāmiņas kūtiņā jaukās brūnaļas un raibaļas apcerīgi gremo dienišķo siena devu. No skata mīlīgā Gauja vai Pienene patiesībā ir staigājoša gāzes fabrika, kas katru dienu saražo līdz pat 500 litru metāna gāzes. Metāns, oglekļa dioksīds un citas gāzes pastiprina siltumnīcas efektu planētas atmosfērā, tāpēc klimats kļūst arvien siltāks.
Mājlopi kaitīgāki nekā automašīnas
Cīņā pret globālo sasilšanu līdz šim lielākā uzmanība pievērsta automašīnām, lidmašīnām, termoelektrostacijām, rūpnīcām un citiem objektiem, no kuriem atmosfērā izplūst daudz ogļskābās gāzes. Taču vides aizsardzības speciālisti secina, ka ne mazākus draudus rada mājlopi, kas piesārņo atmosfēru, izmanto vērtīgos zemes un ūdens resursus, kā arī mazina dabas daudzveidību.
ANO pakļautās Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) pētījums Mājlopu garā ēna liecina, ka 1,3 miljardi liellopu, 918 miljoni cūku un 15 miljardi mājputnu saražo milzīgu daudzumu siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu. Saskaņā ar zinātnieku aprēķiniem mājlopu audzēšanas nozare rada 18% klimata pārmaiņas veicinošo gāzu. Populārzinātniskais žurnāls New Scientist vēsta, ka tas ir vairāk nekā automašīnas, lidmašīnas un visi pārējie transporta veidi kopā, jo transporta nozare ir atbildīga tikai par 13,5% kaitīgo gāzu. PLO aprēķinos iekļautas ne tikai mājlopu dabiski radītās gāzes, bet arī viss lauksaimnieciskās ražošanas cikls, sākot no zemes apstrādāšanas un minerālmēslu ražošanas, ko izmanto mājlopu barības audzēšanai, līdz pat mājlopu gaļas un citu lauksaimniecības produktu transportēšanai.
Neefektīva gaļas mašīna
Protams, ka patiesībā par globālo sasilšanu vainojami ne jau nabaga lopiņi, bet gan divkājainais radījums, kam garšo gaļa, piens un olas. Diemžēl, salīdzinot ar augu valsts produktiem, dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai nākas izmantot ļoti daudz zemes, ūdens un citu resursu. Piemēram, PLO informē, ka nepieciešami 990 litri ūdens, lai saražotu vienu litru piena.
Govis un aitas ir diezgan neefektīvas gaļas un piena ražošanas mašīnas, jo lietderīgi izmanto tikai ap 20% apēstās zāles. Viss pārējais tiek izvadīts no organisma. Mājlopu gremošanas sistēma saražo ļoti daudz metāna un citu gāzu, ko lopiņš ar atraugām iepludina atmosfērā. Mājlopi saražo ap 9% ar cilvēces darbību saistītās ogļskābās gāzes, bet daudz bīstamāks ir metāns un citas kaitīgās gāzes, kas vēl efektīvāk veicina globālo sasilšanu. Mājlopi ir atbildīgi par 37% metāna (23 reizes kaitīgāks par ogļskābo gāzi) un 65% slāpekļa oksīda (296 reizes kaitīgāks). Turklāt mājlopi rada arī 64% atmosfērā izplūdušā amonjaka, kas izraisa skābo lietu. Franču zinātnieks Benuā Legē intervijā aģentūrai AFP stāsta, ka 20 miljoni Francijas govju ik gadu ar atraugām iepludina atmosfērā 26 miljonus tonnu gāzu, turklāt vēl 12 miljoni tonnu izgaro no mēsliem. Tas ir krietni vairāk nekā 12 miljoni tonnu, ko rada Francijas zaļo ienīstās naftas pārstrādes rūpnīcas.
(...turpinājums)
AtbildētDzēstDabai draudzīgā biogāze
Pēc dažu ekspertu domām, cilvēcei būtu daudz lētāk un izdevīgāk ierobežot lauksaimniecības radīto siltumnīcas efekta gāzu izplūšanu atmosfērā, nekā tērēt lielus līdzekļus automašīnu un rūpnīcu energoefektivitātes uzlabošanai. Zinātnieki izteikuši dažādus priekšlikumus, kas palīdzētu samazināt mājlopu kaitīgo iedarbību uz vidi. Piemēram, barības pilnveidošana varētu uzlabot mājlopu gremošanas sistēmas darbību, samazināt atraugas un gāzu izplūšanu. Lietderīgi iespējams izmantot arī mājlopu mēslus, no kuriem var ražot biogāzi, kas ir videi draudzīgs enerģijas avots.
Piemēram, vienā no Anglijas fermām govju mēsli tiek savākti un pārstrādāti, lai iegūtu metānu, ar ko tiek darbināts elektrības ģenerators. "Ja tu pa vienu galu iebaro govij pārtiku, tev jāsamierinās ar to, kas nāk ārā pa otru galu. Tas viss tiek lietderīgi izmantots. Mēs saražojam tik daudz elektrības, ka visu gadu varam apgādāt fermu," intervijā BBC stāsta saimniecības vadītājs Adrians Džoints. Labi panākumi biogāzes izmantošanā gūti arī Zviedrijā, kur biogāze darbina Linšēpingas pilsētas sabiedriskā transporta līdzekļus. Arī pasažieru vilciens, kas kursē starp Linšēpingu un Vestervīku, tiek darbināts ar biogāzi, ko iegūst no pūstošām mājlopu iekšām. Ar vienu beigtu govi pietiek, lai vilciens nobrauktu aptuveni četrus kilometrus.
Gaļas patēriņš palielinās
Vides aizsardzības speciālisti uzsver, ka cilvēcei jāmaina ne tikai transportlīdzekļu darbināšanas tehnoloģijas, bet arī ēšanas paradumi, jo nākotnē būs arvien grūtāk apmierināt augošo pieprasījumu pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem. PLO prognozē, ka 50 gadu laikā gaļas patēriņš palielināsies no 229 līdz 465 miljoniem tonnu gadā; piena patēriņš 2050.gadā varētu būt 1,043 miljardi tonnu, salīdzinot ar 580 miljoniem tonnu gadsimtu mijā. Mājlopu skaita pieaugums palielinās slodzi uz apkārtējo vidi un vēl vairāk veicinās globālo sasilšanu.
Čikāgas universitātes pētnieki Gidons Ešels un Pamela Mārtina aprēķinājuši, ka katrs amerikānis, kurš uzturā lieto gaļu, gada laikā palielina atmosfēras piesārņojumu par pusotru tonnu ogļskābās gāzes, jo gaļas ražošanai vajag daudz vairāk resursu. Pētnieki apgalvo, ka dabai draudzīgākais ir veģetārais uzturs. Viņi to salīdzina ar džipa nomainīšanu pret energoresursu patēriņa ziņā daudz taupīgāku automašīnu. Vai mazbērnu nākotnes vārdā būsim gatavi atteikties no gaļas kotletēm un sulīgās karbonādes? Ešels apgalvo, ka tik liels upuris nav nepieciešams. "Nav obligāti jākļūst par pilnīgu veģetārieti. Ja jūs samazinātu gaļas patēriņu no diviem līdz vienam burgeram nedēļā, tas jau būtu nozīmīgs ieguldījums."
VIss ir par skādi, kas ir par daudz. Bet ļ.cien. vegāniem jāatceras, ka audzējot lielos apmēros veģetāro pārtiku, tai nepieciešams mēslojums, kuru mūsdienu pasaule māk iegūt vai nu no fosfora vai no lopa. Ņemot vērā, ka fosfora krājumi izsīkst, galvenais mēslojuma avots būs KAS???
AtbildētDzēstLūdzu izkāpt no skaitļiem un milzīgās masveida ražošanas mašīnas un paskatiet kādu bioloģisku siamniekošanu tepat Latvijā - cik ilgi iespējams iegūt labu ražu bez mēslošanas? Eksperiments ir ticis jau veikts - mūsu platuma grādos Krievijā pagājušā gadsimta pirmajā pusē - kaņepju audzēšana bija TIK ienesīga, ka visi to tik vien darīja - un rezultātā kaņepes pārstāja augt, jo lopu vairs nebija un nebija ar ko mēslot...
RISINĀJUMI???
Jautājums ir interesants un būtu labi par to kaut ko dzirdēt no speciālistiem.
AtbildētDzēstVienīgais, ko šobrīd kā nespeciālists varu teikt, ir atgādināt, ka vismaz neliela izmēra platībām taču tiek izmantotas komposta kaudzes, ko, manuprāt, pārsvarā veido no augu izcelsmes sastāvdaļas. Noteikti ir iespējams strādāt pie aizvien veiksmīgākām kompostēšanas metodēm un selekcionēt augus, kas ir vispiemērotākie kompostam.
Pat ja dzīvnieku izcelsmes mēslojums izrādītos daudz efektīvāks, no tā nevajadzētu automātiski secināt, ka tā ražošana ir attaisnojama.