Viena no biežāk apspriestajām lietām veģetārisma sakarā ir par to, "vai cilvēks ir gaļēdājs vai zālēdājs". Nopietnākās diskusijās problēma tiek precizēta - cilvēks neesot ne gaļēdājs vai zālēdājs, bet gan augēdājs vai visēdājs.
"Tautā" diezgan populārs ir uzskats, ka cilvēks nav zālēdājs, jo:
1) mūsu organisms nespēj sašķelt zālaugos esošo celulozi,
2) atšķirībā no govīm, "cilvēkam nav 4 kuņģu",
3) utt.
Tāpat diez vai kāds pilnā nopietnībā teiks, ka cilvēks ir gaļēdājs - tāds kā lauvas, tīģeri vai ērgļi. Jo tie taču laikam ēd tikai un vienīgi gaļu. Varbūt līdzīgs uzturs ir kādiem eskimosiem, bet diezvai Latvijā dzīvo kāds cilvēkveidīgs 100% gaļēdājs. :)
Kā jau rakstīju - nopietnākās sarunās par to nestrīdas, vai cilvēks ir zālēdājs vai gaļēdājs. Jautājums ir sarežģītāks - par visēdājiem un augēdājiem vai augļēdājiem. Un reizēm arī par maitēdājiem.
Raksta tapšanas iemesls ir tas, ka nejauši atradu šādu tabulu:
(klikšķini, lai redzētu lielāku attēlu)
Par faktu patiesumu nezinu un daudz ko no tur rakstītā arī nesaprotu, bet tabula vismaz parāda, ko var papētīt, ja interesē šis jautājums.Var saprast, kāpēc šis jautājums ir tik populārs - visticamāk dēļ satraukšanās par to, kas notiks ar veselību, ja mēs sāktu ēst kaut ko, kas nemaz nav piemērots mūsu kuņģim, zarnām utt.
Bet no otras puses - cik tas vispār ir būtiski, kādam uzturam organisms ir visvairāk piemērots?
Ja atklātos, ka cilvēka organisma uzturēšanai izcili piemērota ir mazu cilvēkbērnu gaļa, vai tad mēs sāktu ēst tos? :)
Turklāt cilvēki atšķirībā no citām sugām gaļu pavisam reti ēd termiski neapstrādātu, bet gan ceptu, vārītu, sautētu utt utjp.
Turklāt varbūt cilvēka organisms gadu tūkstošu gaitā kaut kādā mērā pielāgojas barībai, ko lietojam?
Līdz ar to šī problēma paliek aizvien sarežģītāka un izskatās pat neatrisināma. Bet cilvēkiem tomēr patīk par to pastrīdēties. :)
Manuprāt, sakarīgāk ir runāt par atsevišķām uzturvielām, kas ir būtiskas organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai un par to, vai tādas ir uzņemamas bez dzīvnieku ciešanu produktiem.
