Attēlojot vienkopus dažādus "ēdamos" un "neēdamos" dzīvniekus, mēs parādām, ka govs vai cūkas apēšana neatšķiras un nav mazāk nežēlīga kā suņa vai kaķa apēšana.
http://www.loveusnoteatus.com/
Rāda ziņas ar etiķeti - bildes. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti - bildes. Rādīt visas ziņas
Bez komentāriem
Slepeni iegūti kadri no Anglijas dienvidu daļas.
TEĻI
TEĻI
Divi teļi vēro, kā tiek apdullināts trešais
Apdullināšanas veicējs uzkāpj teļam, lai neļautu tam kustētiesCŪKAS
Kāda cūka, kas no kautuves iekritusi asiņu tvertnē, tiek ar ķēdes un vinčas palīdzību izcelta, kamēr pārējās cūkas skatās.
Kāda cūka paceļas uz pakaļkājām, mēģinot aizbēgt caur durvīm
Kāds strādnieks sper pēdējai apdullināmajai cūkaiAITAS
Kāda aita gaida īslaicīgās uzturēšanās novietnē
Apdullināšanas telpa ir pilna ar aitām
Pēdējā atlikusī aita iespiedusies stūrī un tūlīt tiks apdullināta ar elektrību
Aitas ķermenis tiek apstrādāts ar nazi
Kāda aita, kas ir pārāk slima, lai nostāvētu kājās vai jau mirusi, tiek vesta uz apdullināšanas telpu
Ierodas apdullināšanas veicējs
Aita tiek apdullināta...
un ar vinču uzvilkta augšā, lai strādnieks varētu tai pārgriezt rīkli.http://www.animalaid.org.uk/h/n/NEWS/news_factory//2187/
Dīrāšanas instrukcija
Kāda interneta lapa, kas veltīta sabiedrības izglītošanai par kažokādu iegūšanas nežēlīgumu, 2006. gadā rīkoja plakātu/reklāmu konkursu "Design Against Fur" ("Dizains pret kažokādām") . Pirmā vieta tika piešķirta plakātam, kas veidots kā instrukcija roņu medniekiem un dīrātājiem. Līdzīgi kā komiksā vairākos lodziņos ir attēloti visi kažokādas ieguves posmi (nomērķē, klopē, apgriez, griez, dīrā, nākamais mērķis), bet zem attēliem ir lietišķi apraksti.
(klikšķini, lai redzētu lielāku attēlu)
Govs Nr.457
Neskatoties uz periodiskām ražotāju un izplatītāju domstarpībām, Latviju joprojām mēdz saukt par piena industrijas valsti un tamlīdzīgi. Pirms pāris gadiem "piena ražošanā kopā ar to pavadošajām nozarēm tika ieguldīts ap 44 procentiem no kopējā darba patēriņa lauksaimniecībā."
Medijos nemitīgi parādās visvisādu piena produktu reklāmas - viena no tādām kampaņām pilnā sparā tiek stumta mums virsū arī šobrīd.
Bizness, tautsaimniecība, ražošanas efektivitāte, tik un tik tūkstošu tonnu izslaukums, peļņa. Cilvēki aizvien mazāk spēj aiz tā visa saskatīt un apzināties savu saistību ar reāli notiekošo, ar praktisko piensaimniecības pamatu - piena ieguves procesu.
Stāsts par govi, viņas mazuļiem un to zaudēšanu piena fermā:
Tikai viena vēlme: izbēgt
Sociālās reklāmas kampaņa, ko veidojusi kāda Itālijas dzīvnieku aizsardzības organizācija.
Sauklis:
"Un animale in gabbia ha un sold desiderio: scappare."
"Ieslodzītam dzīvniekam ir tikai viena vēlme: izbēgt"
Par šo saukli: neskatoties uz to, ko rakstīju ierakstā par plakātiem ("neviens akvārijs nav gana liels, lai tajā ietilptu šo būtņu dabiskā tieksme pēc brīvības"), tomēr šaubos par to, cik lielā mērā būtnei, kas nekad nav baudījusi brīvību, varētu būt vēlme pēc tās. Tāpēc šaubos par šīs kampaņas saukļa loģiskumu.
Cik lielā mērā cilvēkam, kas kopš dzimšanas bijis ieslēgts pagrabā, varētu būt vēlme izlauzties no tā? Nezinādams zaļas pļavas, zilas tāles un lielveikalu paradīzes, ieslodzītais droši vien pēc tādām lietām taču neilgosies.
Taču pat, ja tādu ilgu un vēlmju nav, manuprāt, turēt cilvēku vai citas būtnes ieslodzītas ir netaisnīgi. Jo tā tiek tiešā veidā liegta iespēja iepazīties ar pasauli un līdz ar to tiek liegta iespēja izvēlēties un rasties šādām vēlmēm. Protams, ja pastāv kādi īpaši apstākļi, piemēram, ja cilvēks vai citas sugas būtne apdraud citus, to būtu prātīgi izolēt no pārējiem. Taču 99% dzīvnieku, kas tiek turēti (ieslodzīti), nav apdraudējuši citus. Tos iesloga vienkārši cilvēku vēlmju dēļ - ekonomiska izdevīguma dēļ (cūkas, vistas, kažokzvēri utt) vai vienkārši prieka pēc (papagailiļi, zelta zivtiņas akvārijos utt).
Šajās bildēs redzami mājdzīvnieki, kas būrīšos un akvārijos tiek turēti prieka pēc - nereti kā izklaides objekts bērniem.
Bildes šajā gadījumā ir tik un tā ievērības cienīgas, asprātīgas un jaukas:
(klikšķini uz bildēm, lai apskatītu lielākas)
Salīdzinošās anatomijas tabula
Viena no biežāk apspriestajām lietām veģetārisma sakarā ir par to, "vai cilvēks ir gaļēdājs vai zālēdājs". Nopietnākās diskusijās problēma tiek precizēta - cilvēks neesot ne gaļēdājs vai zālēdājs, bet gan augēdājs vai visēdājs.
"Tautā" diezgan populārs ir uzskats, ka cilvēks nav zālēdājs, jo:
1) mūsu organisms nespēj sašķelt zālaugos esošo celulozi,
2) atšķirībā no govīm, "cilvēkam nav 4 kuņģu",
3) utt.
Tāpat diez vai kāds pilnā nopietnībā teiks, ka cilvēks ir gaļēdājs - tāds kā lauvas, tīģeri vai ērgļi. Jo tie taču laikam ēd tikai un vienīgi gaļu. Varbūt līdzīgs uzturs ir kādiem eskimosiem, bet diezvai Latvijā dzīvo kāds cilvēkveidīgs 100% gaļēdājs. :)
Kā jau rakstīju - nopietnākās sarunās par to nestrīdas, vai cilvēks ir zālēdājs vai gaļēdājs. Jautājums ir sarežģītāks - par visēdājiem un augēdājiem vai augļēdājiem. Un reizēm arī par maitēdājiem.
Raksta tapšanas iemesls ir tas, ka nejauši atradu šādu tabulu:
(klikšķini, lai redzētu lielāku attēlu)
Par faktu patiesumu nezinu un daudz ko no tur rakstītā arī nesaprotu, bet tabula vismaz parāda, ko var papētīt, ja interesē šis jautājums.Var saprast, kāpēc šis jautājums ir tik populārs - visticamāk dēļ satraukšanās par to, kas notiks ar veselību, ja mēs sāktu ēst kaut ko, kas nemaz nav piemērots mūsu kuņģim, zarnām utt.
Bet no otras puses - cik tas vispār ir būtiski, kādam uzturam organisms ir visvairāk piemērots?
Ja atklātos, ka cilvēka organisma uzturēšanai izcili piemērota ir mazu cilvēkbērnu gaļa, vai tad mēs sāktu ēst tos? :)
Turklāt cilvēki atšķirībā no citām sugām gaļu pavisam reti ēd termiski neapstrādātu, bet gan ceptu, vārītu, sautētu utt utjp.
Turklāt varbūt cilvēka organisms gadu tūkstošu gaitā kaut kādā mērā pielāgojas barībai, ko lietojam?
Līdz ar to šī problēma paliek aizvien sarežģītāka un izskatās pat neatrisināma. Bet cilvēkiem tomēr patīk par to pastrīdēties. :)
Manuprāt, sakarīgāk ir runāt par atsevišķām uzturvielām, kas ir būtiskas organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai un par to, vai tādas ir uzņemamas bez dzīvnieku ciešanu produktiem.
Plakāti: neviens būris nav gana liels
Pasaulē ievērojamākajā starptautiskajā reklāmas festivālā "Cannes Lions" 2007. gada konkursā vienu no bronzas godalgām par labāko vides reklāmu saņēma šī kampaņa. Šie plakāti ir daļa no kādas vācu dzīvnieku tiesību organizācijas NOAH kampaņas.
Ideja - lielos plakātos ievietoti dažādu dzīvnieku fotoattēli to dabiskajā izmērā, taču, tā kā plakāts tomēr ir mazāks nekā, piemēram, žirafes dabiskais augums, tad attēlotā žirafe ir ar varu ieburzīta un ielocīta daudz mazākajā plakāta izmērā. Tāds pats liktenis piemeklējis arī zebras, ziloņa, haizivs un delfīna attēlus.
Tā tēlaini tiek parādīts tas, ko cilvēki nodara dzīvniekiem, tos ieslogot būros, akvārijos un nožogojumos.
(Klikšķini, lai apskatītu lielākus attēlus)
Un arī neviens akvārijs nav gana liels, lai tajā ietilptu šo būtņu dabiskā tieksme pēc brīvības.
Avoti: [1], [2]
3D virtuālais sprosts
Apraksts:
virtuāls lielfermas dējējvistu būris (kā šie). Tu it kā esi tajā iekšā un vari gūt priekšstatu par to, kā izskatās šo dzīvnieku ikdiena - ne tikai vizuāli, bet arī skaņa - tā pielikta no video par šādu olu ražošanas fermu. Protams, smaku, restoto grīdu, gaisa temperatūru un citas "ekstras" šādā veidā nevar izbaudīt - datortehnoloģijas to vēl nepiedāvā.
Instrukcija:
klikšķini vispirms "play" pogu un pēc tam atvērtajā logā, turot peles pogu nospiestu, "grozies", lai apskatītu apkārtni. Lielākam realitātes efektam ieteicams pagriezt labi skaļi un bez pārtraukuma skatīties un klausīties vismaz pāris minūtes.
Šajā adresē to var apskatīt nedaudz lielāku: http://www.animalvisuals.org/empathy/virtualbatterycage/
1. Latvijā aptuveni 96-97% no dējējvistām tiek turētas sprostos intensīvās lopkopības fermās.[1]
2. 2007. gadā aptuveni 4,5 miljoni putnu Latvijā tika turēti sprostos - aptuveni divas uz katru iedzīvotāju. Atšķirībā no iedzīvotāju skaita valstī, mājputnu skaits laikā no 2004.-2007. gadam pieauga gandrīz par ceturtdaļu.[2]
3. Katrā sprostā tiek turēti vidēji 5 vai 6 putni, reizēm līdz pat 10.
4. Dējējvistu labturības prasībās minēts, ka minimālā platība uz vienu vistu ir aptuveni A4 formāta lapas lielumā.[3]
5. Kā jebkuri dzīvnieki arī vistas izrāda vēlmi veikt to sugai dabiskas darbības - tostarp ligzdošanu, spārnu izplešanu, kašņāšanos, barības meklēšanu, pēršanos smiltīs, apkārtnes iepazīšanu un izstaipīšanos. Sprostos turētām vistām visas šīs uzvedības formas tiek liegtas, tādējādi padarot tās stipri nervozas.
6. Sprostu vistas cieš no dažādām nopietnām veselības problēmām, kā, piemēram, no elpvadu slimībām nepārtrauktās amonjaka smakas un izkārnījumu putekļu dēļ, no osteoporozes, kaulu lūzumiem un noslīdējušām dzemdēm selekcijas ceļā radīta nedabiski liela olu dēšanas daudzuma dēļ, kāju problēmām, dažādām brūcēm un ievainojumiem, kas radušies saskaroties ar novecojušām sprostu stieplēm.
7. It kā kompensējot nespēju apmierināt vajadzību meklēt un knābāt barību, vistas mēdz knābāt pārējās sprostā esošās vistas. Šī iemesla dēļ cāļiem, kas nav sasnieguši 10 dienu vecumu, ar sakarsētiem asmeņiem tiek nokniebti knābju gali.
8. Knābju sakropļojumi izraisa akūtas un reizēm hroniskas sāpes.
9. Par katru olu, ko tu nopērc, vista šādos apstākļos ir spiesta pavadīt vairāk kā 32 stundas.
10. Vistas sprostos tiek turētas aptuveni vienu gadu un pusi no laika pirms to spēja dēt beidzas, pēc tam tās nogalina.
11. Olas nav obligāta veselīga uztura daļa un pastāv dažādas veselīgas alternatīvas, kas ļauj iztikt bez olām iepirkumu sarakstā. Dažādos ēdienos olu vietā var izmantot ābolu sulu, banānus, komerciāli ražotus olu aizvietotājpulverus, maltas linsēklas, tofu vai etiķi un dzeramo sodu.
12. Nav pamata ticēt, ka olu industrija labprātīgi pieņems atbildīgus lēmumus attiecībā uz vistu labklājību, jo tās ekonomiskajās interesēs ir upurēt vistu vajadzības - tā var nopelnīt vairāk.
Abonēt:
Ziņas (Atom)
