"Tautā" diezgan populārs ir uzskats, ka cilvēks nav zālēdājs, jo:
1) mūsu organisms nespēj sašķelt zālaugos esošo celulozi,
2) atšķirībā no govīm, "cilvēkam nav 4 kuņģu",
3) utt.
Tāpat diez vai kāds pilnā nopietnībā teiks, ka cilvēks ir gaļēdājs - tāds kā lauvas, tīģeri vai ērgļi. Jo tie taču laikam ēd tikai un vienīgi gaļu. Varbūt līdzīgs uzturs ir kādiem eskimosiem, bet diezvai Latvijā dzīvo kāds cilvēkveidīgs 100% gaļēdājs. :)
Kā jau rakstīju - nopietnākās sarunās par to nestrīdas, vai cilvēks ir zālēdājs vai gaļēdājs. Jautājums ir sarežģītāks - par visēdājiem un augēdājiem vai augļēdājiem. Un reizēm arī par maitēdājiem.
Raksta tapšanas iemesls ir tas, ka nejauši atradu šādu tabulu:
(klikšķini, lai redzētu lielāku attēlu)
Par faktu patiesumu nezinu un daudz ko no tur rakstītā arī nesaprotu, bet tabula vismaz parāda, ko var papētīt, ja interesē šis jautājums.Var saprast, kāpēc šis jautājums ir tik populārs - visticamāk dēļ satraukšanās par to, kas notiks ar veselību, ja mēs sāktu ēst kaut ko, kas nemaz nav piemērots mūsu kuņģim, zarnām utt.
Bet no otras puses - cik tas vispār ir būtiski, kādam uzturam organisms ir visvairāk piemērots?
Ja atklātos, ka cilvēka organisma uzturēšanai izcili piemērota ir mazu cilvēkbērnu gaļa, vai tad mēs sāktu ēst tos? :)
Turklāt cilvēki atšķirībā no citām sugām gaļu pavisam reti ēd termiski neapstrādātu, bet gan ceptu, vārītu, sautētu utt utjp.
Turklāt varbūt cilvēka organisms gadu tūkstošu gaitā kaut kādā mērā pielāgojas barībai, ko lietojam?
Līdz ar to šī problēma paliek aizvien sarežģītāka un izskatās pat neatrisināma. Bet cilvēkiem tomēr patīk par to pastrīdēties. :)
Manuprāt, sakarīgāk ir runāt par atsevišķām uzturvielām, kas ir būtiskas organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai un par to, vai tādas ir uzņemamas bez dzīvnieku ciešanu produktiem.
Vēl par šo tēmu:
AtbildētDzēstVai tad gaļu saturoša barība nav cilvēkam dabiska?
Nē! Speciālisti zina, ka jebkuras dzīvas radības uzturs atbilst viņa fizioloģijai. Gremošanas sistēma, ķermeņa orgānu funkcijas, kā arī cilvēka un gaļēdājdzīvnieku fizioloģija absolūti atšķiras. Pēc barošanās pazīmēm mugurkaulniekus var iedalīt trīs grupās: gaļēdāji, zālēdāji un tie, kuri pārtiek no augļiem.
Zilonis, govs, aita, zirgs, lama u.c. pārtiek no zāles un citiem augiem, t.i. no rupjas un liela tilpuma barības. Šāda veida barības pārstrāde sākas mutē ar amilāzes (siekalās ietilpstoša fermenta) palīdzību. Šādai barībai jābūt labi sagremotai un sajauktai ar amilāzi, kas produktus sašķeļ un padara organismam vieglāk uzņemamus. Šī iemesla dēļ zālēdājiem ir 24 pastāvīgie zobi, un žokļu kustības ir ne tikai augšup - lejup (kā gaļēdājiem), bet arī no vienas puses uz otru. Šiem dzīvniekiem nav ne gaļēdājiem raksturīgo nagu, ne asu zobu; viņi dzer, ūdeni iesūcot mutē (gaļēdājiem tā ir lakšana). Tā kā tie neēd ātri bojājošos produktus (gaļu), sagremošana var ilgt ievērojami garāku laika sprīdi nekā gaļēdājiem, un zarnu trakts tiem ir 10 reizes garāks par ķermeni. Interesanti, ka gaļa uz šiem dzīvniekiem iedarbojas ļoti kaitīgi. Ārsts Viljams Kolinss no Ņujorkas Maimondas medicīnas centra gaļēdājiem atklāja “gandrīz neierobežotu spēju regulēt nepiesātināto tauku un holesterīna daudzumu organismā”. Taču, ja truša barībai pievieno dzīvnieku taukus, jau pēc diviem mēnešiem dzīvniekam asinsvadu sieniņas aizsērēs ar tauku nogulsnēm, izsaucot smagu saslimšanu, kas līdzinās cilvēka aterosklerozei, jo viņa gremošanas sistēma gluži tāpat kā cilvēkam nav paredzēta gaļas pārstrādāšanai. Un, kā mēs lasīsim tālāk, jo vairāk cilvēki ēd gaļu, jo vairāk viņi slimo.
Dzīvnieki, kuri pārtiek no augļiem, pārsvarā ir cilvēkveidīgie pērtiķi, t.i., dzīvnieki, kam ir vistuvākā radniecība ar cilvēkiem. Viņu barība pārsvarā sastāv no augļiem un riekstiem. Šo dzīvnieku ādā ir miljoniem poru, caur kurām izdalās sviedri; viņiem ir pastāvīgie zobi barības sasmalcināšanai; viņu siekalām ir sārmaina reakcija un tajās, tāpat kā zālēdājiem, ir amilāze, kas atvieglo barības sagremošanu. Viņu zarnu trakts ir īpaši garš un līkumots (12 reizes garāks par ķermeni), paredzēts augļu un dārzeņu (nevis ātri pūstošas gaļas) sagremošanai.
...turpinājums:
AtbildētDzēstPēc iepriekš aprakstītajām pazīmēm cilvēks ir visradniecīgākais dzīvniekiem, kuri pārtiek no augļiem. Cilvēkam ir daudz kopīga ar zālēdājiem, bet viņš stipri atšķiras no plēsējiem. Cilvēkam tāpat kā cilvēkveidīgajiem pērtiķiem gremošanas sistēma ir 12 reizes garāka par ķermeni; mūsu ādā ir miljoniem poru mitruma iztvaikošanai un ķermeņa dzesēšanai, izdalot sviedrus; mēs dzeram, ūdeni iesūcot, tāpat kā visi dzīvnieki - veģetārieši; arī zobu un žokļu uzbūve ir kā viņiem, mūsu siekalām ir sārmaina reakcija un tā satur amilāzi, kas palīdz sagremot cieti saturošu barību. Cilvēki pēc savas dabas nav gaļēdāji - mūsu anatomija un gremošanas sistēma rāda, ka mūsu organisms ir piemērots pārtikšanai no augļiem, riekstiem un dārzeņiem.
Vēl vairāk - acīmredzams, ka mūsu dabiskie instinkti ir pretēji plēsēju instinktiem. Vairums cilvēku paši nenogalina dzīvniekus un izjūt riebumu pret nogalināšanu. Tā vietā, lai ēstu jēlu gaļu, kā to dara gaļēdāji, cilvēki vāra, sautē un cep to; viņi cenšas mazināt tās garšu ar dažādām mērcēm un garšvielām. Kāds zinātnieks to skaidrojis šādi: “Sajūtot gaļas smaku, kaķim izdalās siekalas, taču tas pats kaķis nekādi nereaģē uz augļu smaržu. Ja cilvēks izjustu baudu, uzklūpot putnam, saplosot vēl silto ķermeni un izsūcot asinis, tad varētu secināt, ka cilvēks pēc savas dabas ir plēsējs. Patiesībā viņam siekalu izdalīšanos rosina sulīgu vīnogu izskats, un, pat nebūdams izsalcis, cilvēks apēdīs augļus, kas iekārdinājuši ar savu patīkamo garšu.”
Zinātnieki un naturālisti, viņu vidū arī Č.Darvins, kurš izvirzīja evolūcijas hipotēzi, ir vienisprātis, ka senie cilvēki bija veģetārieši. Cilvēces vēstures laikā mūsu anatomija nav mainījusies. Zviedru zinātnieks fon Linnejs atzīmēja, ka “cilvēka iekšējā un ārējā uzbūve norāda, ka augļi un sulīgi dārzeņi ir viņa dabiskā barība”. Tādējādi zinātniskie pētījumi apstiprina faktu, ka cilvēka fizioloģija, anatomija un instinktīvā rīcība piemērota diētai, kas sastāv no riekstiem, augļiem, dārzeņiem un graudaugiem.
vēl viena līdzīga tabula:
http://aimg.inbox.lv/blog/51350ad3a0de270e2269c85423b025c2.jpg
un te ir vēl vairāk un smalkāk par šo tēmu, piemēram, ka cilvēki guļ tāpat kā zālēdāji nevis kā gaļēdāji:
http://michaelbluejay.com/veg/natural.html
The Comparative Anatomy of Eating
AtbildētDzēsthttp://www.earthsave.ca/articles/health/comparative.html
Nekad nebūtu iedomājies.
AtbildētDzēst